Rail Baltica tuvplānā: jaunā ātrgaitas dzelzceļa būvniecība no vides perspektīvas

Laikmetā, ko raksturo neatliekama nepieciešamība risināt vides aizsardzības jautājumus, Rail Baltica piedāvās ilgtspējīgu transportu reģionā. Transporta nozarei neapšaubāmi ir būtiska ietekme uz ekonomikas attīstību, taču vienlaikus tā ir arī otra  lielākā siltumnīcefekta gāzu emitētāja Eiropā. Lai to risinātu, Eiropas Savienībā tiek mērķtiecīgi stiprināta dzelzceļa loma transporta nozarē, jo dzelzceļš ir sabiedrībai draudzīgāka izvēle gan Eiropas zaļā kursa, gan veselā saprāta kontekstā.

Jaunākie dati apstiprina dzelzceļa pārvadājumu priekšrocības oglekļa pēdas samazināšanā. Vilcieni, salīdzinot ar autotransportu un aviotransportu, rada par no 66% līdz pat 75% mazāk oglekļa dioksīda. Šis ievērojamais emisiju samazinājums ir ne tikai atbildīgs pret vidi, , bet arī ekonomiski izdevīgs. Dzelzceļa transporta nozare ir nepārtraukti samazinājusi emisijas, vienlaikus palielinot pasažieru un kravu pārvadājumu apjomu.

Rail Baltica  pārrobežu projekta īstenošana nav iedomājama bez virknes procedūru un pasākumu, kuru mērķis ir novērst, mazināt un pārvaldīt ietekmi uz vidi, īpašu uzmanību pievēršot cilvēku veselībai, bioloģiskai daudzveidībai, gaisa un ūdens kvalitātei, klimatam, ainavai, kultūras mantojumam un citiem vides aspektiem.

“Lai nodrošinātu vides aizsardzību, jau Rail Baltica ieviešanas sākumposmā analizējam tā ietekmi uz vidi, tostarp veicot visaptverošus vides novērtējumus. Tie ietver ģeoloģiskās izpētes un, ja nepieciešams, arī bioloģiskās daudzveidības monitoringu, kas aptver zīdītājus un putnus, kā arī veģetāciju un tās ainavisko specifiku,” stāsta Iveta Jēgere, RB Rail AS teritoriālās plānošanas un vides komandas vadītāja.

Visā projektēšanas gaitā tehniskie risinājumi tiek izvērtēti arī vides aizsardzības kontekstā, vērtējot un ņemot vērā gan troksni un vibrācijas, gan dzīvnieku migrāciju, gan citus vides aspektus. Tā, piemēram, Rail Baltica veic visaptverošus pētījumus un analizē arī zīdītāju kustību jaunās dzelzceļa līnijas apkārtnē, kā rezultātā 870 kilometrus garajā Rail Baltica dzelzceļa koridorā noteiktas vietas, kur tiks  izbūvētas savvaļas dzīvnieku virszemes un pazemes pārejas, lai lieli un mazi dzīvnieki varētu droši šķērsot dzelzceļa infrastruktūru. Savukārt, lai samazinātu trokšņa un vibrāciju līmeni, tiks paredzētas trokšņu barjeras un vibrāciju slāpētāji, nodrošinot pēc iespējas mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi un iedzīvotājiem.

Jaunā “Zoom in on Rail Baltica” video sērija sniedz padziļinātu pārskatu par dažādiem vides aspektiem, kas tiek ņemti vērā Rail Baltica infrastruktūras ieviešanas laikā.

Aicinām noskatīties arī iepriekšējās sērijas, kas izskaidro, kā notiek Rail Baltica elektrifikācijas sistēmas plānošana un ieviešana pavisam jaunai 870 km garai dzelzceļa līnijai trīs Baltijas valstīs, sēriju par digitālo rīku pielietošanu efektīvai projekta plānošanai un īstenošanai, sēriju par projektēšanu, kā arī par Rail Baltica sniegtajām priekšrocībām un ieguvumiem iedzīvotājiem.