Jaunā “Zoom in on Rail Baltica” video sērija piedāvā ielūkoties Rail Baltica projektēšanas stāstā, kas ir jaunās dzelzceļa infrastruktūras izbūves pamatā.
Baltijas valstu nozīmīgākais ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras projekts Rail Baltica ir augsta Eiropas Savienības transporta nozares prioritāte. Līdz 2030. gadam tas kļūs par būtisku Ziemeļjūras–Baltijas jūras koridora daļu, savienojot Eiropas Savienības ziemeļrietumu un ziemeļaustrumu reģionus. Turklāt Rail Baltica tehniskās specifikācijas ļauj to izmantot arī militārās mobilitātes vajadzībām.
2022. gada decembrī Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome pieņēma nostāju par regulas projektu Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstībai. Dalībvalstis ir ierosinājušas Rail Baltica iekļaut Baltijas jūras–Melnās jūras–Egejas jūras Eiropas transporta koridorā, tādējādi nākotnē paredzot arī Rail Baltica savienojumu ar Ukrainu un Moldovu.
Rail Baltica projektēšana
Rail Baltica projektēšana notiek trīs posmos. Sākotnējā jeb konceptuālajā projektēšanas posmā tiek noteikts ātrgaitas līnijas pamata koridors, izstrādāti sākotnējie tehniskie risinājumi un novērtēta ietekme uz vidi. Nākamajā posmā tiek izstrādāti būvprojekta pamatrisinājumi, kas nosaka galvenās pamatnostādnes un, balstoties uz tām, tiek uzsākta sagatavošanās pie būvdarbu iepirkuma izsludināšanas.
Trešais projektēšanas posms ir būvprojekta izstrāde. Projektētāji apkopo visus datus, tai skaitā svarīgāko iesaistīto pušu sniegto informāciju un apstiprinājumus, lai noteiktu precīzus būvprojekta tehniskos risinājumus, būvniecības apjomus. Atbilstoši likumdošanas prasībām būvprojektam tiek veikta tehniskā ekspertīze, kā arī Eiropas paziņotās institūcijas verifikācija. Pēc visu apstiprinājumu saņemšanas būvprojekts tiek nodots būvniekam būvniecības plānošanai. Jāatzīmē, ka šie trīs posmi katrā valstī var nedaudz atšķirties.
Igaunijā pirmos Rail Baltica maģistrāles būvdarbus plānots uzsākt šoruden. Šobrīd ir izsludināti trīs būvniecības konkursi, un trīs ir sagatavošanas posmā. Kamēr lielākā daļa punktveida objektu, t.sk. termināļu, apkopes depo un citi projektēšanas darbi ir pabeigti, Pērnavas apvidū turpinās darbs pie Rail Baltica pamattrases tehnisko projektu izstrādes, kā arī ietekmes uz vidi novērtējumi.
Latvijā pirmos pamattrases būvdarbus plānots uzsākt atbilstoši būvniecības stratēģijai prioritārajā virzienā no lidostas Rīga līdz Lietuvas robežai š.g. nogalē pēc konkrēto posmu būvprojektu apstiprināšanas. Pašlaik šis ir tehniski visgatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais posms, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu. Pēc tam, kad būs sagatavotas nākamās būvatļaujas, būvniecība turpināsies pamattrases ziemeļu virzienā, nodrošinot savienojumu ar Igauniju.
Lietuvā Rail Baltica pamattrases posmā no Kauņas līdz Panevēžai ir pabeigta tehniskā dokumentācija un ir piešķirtas pirmās būvatļaujas un plānots, ka drīzumā varētu uzsākties arī šī posma būvniecības darbi. Paredzams, ka tas būs pirmais posms, kurā tiks uzsākta vilcienu satiksme Rail Baltica ātrgaitas līnijā no Kauņas uz Tallinu. Atlikušajiem posmiem Lietuvā no Kauņas līdz Viļņai un no Kauņas līdz Polijas robežai projektēšanas un projektēšanas uzraudzības pakalpojumu publiskais iepirkums ir sasniedzis otro fāzi, un līgumus paredzēts parakstīt līdz šī gada beigām.
Šobrīd projektēšanas darbi turpinās visā pamattrasē un darbus pilnībā plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām. Plānots, ka šogad tiks uzsākta prioritāro pamattrases posmu būvniecība visās Baltijas valstīs.
Jaunākā “Zoom in on Rail Baltica” sērija par projektēšanu piedāvā ieskatīties daudzu iesaistīto pušu kopīgajos centienos, veidojot Baltijas valstu nākotnes dzelzceļa infrastruktūru.
“Zoom in on Rail Baltica” piedāvā tuvāk iepazīties ar dažādiem Rail Baltica projekta aspektiem, tostarp projektēšanas procesu, virtuālo dizainu un tehnoloģijām, dzelzceļa apakšsistēmu attīstību – elektrifikāciju, kontroles vadību un signalizāciju, kā arī vides un plašākiem ieguvumiem, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras izbūvi.
Aicinām noskatīties arī iepriekšējās sērijas, kas izskaidro, kā notiek Rail Baltica elektrifikācijas sistēmas plānošana un ieviešana pavisam jaunai 870 km garai dzelzceļa līnijai trīs Baltijas valstīs, kā arī sēriju par digitālo rīku pielietošanu efektīvai projekta plānošanai un īstenošanai.