Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots

Lejupielāde: Rail Baltica Globālā projekta izmaksu-ieguvumu analīze

Lejupielāde: Rail Baltica Globālā projekta izmaksu-ieguvumu analīzes kopsavilkums

Lejupielāde: Rail Baltica Globālā projekta izmaksu-ieguvumu analīzes prezentācija (Nauris Kļava, Partner, Ernst & Young Baltic Ltd) 

 

Rail Baltica Globālā projekta[1] izmaksu un ieguvumu analīze, kas pirmo reizi prezentēta šodien, 24. aprīlī “Rail Baltica Global Forum 2017” ietvaros apstiprina, ka Rail Baltica projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots. Jaunā izmaksu un ieguvumu analīze no jauna apstiprina projekta ekonomisko pamatojumu un augstu pievienoto vērtību, papildus sniedzot nepieciešamos atjauninātos rādītājus projekta turpmākai finansēšanai no ES un projekta dalībvalstu budžetiem.

EY (Ernst & Young Baltic) veiktais pētījums ir izmaksu un ieguvumu analīze (IIA) Rail Baltica Globālajam projektam – publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektam visās trīs Baltijas valstīs. Šī pētījuma galvenais mērķis ir atkārtoti izvērtēt Rail Baltica ekonomiskos un finansiālos aspektus, ņemot vērā kopš 2011. gada AECOM pētījuma precizēto maršruta novietojumu un paplašināto projekta apmēru, kā arī aktualizēt būtiskos projekta ilgtermiņa finansējuma parametrus.

Kā liecina pētījums, projekta kopējās plānotās izmaksas ir 5,8 miljardi EUR visās trīs valstīs. Igaunijā – 1,346 miljardi EUR (nacionālā līdzfinansējuma daļa ~268 miljoni EUR); Latvijā – 1,968 miljardi EUR (nacionālā līdzfinansējuma daļa ~393 miljoni EUR); Lietuvā – 2,473 miljardi EUR (nacionālā līdzfinansējuma daļa ~493 miljoni EUR).

Projekta izmērāmie sociāli ekonomiskie ieguvumi paredzami 16,2 miljardu eiro apmērā, tādējādi daudzkārt pārsniedz valstu finansiālo ieguldījumu apmēru. Tiek paredzēts, ka projekts radīs IKP multiplicējošo efektu vēl papildu 2 miljardu eiro vērtībā. Projekts radīs arī būtisku, skaitliskā ziņā neizmērāmu, galvenokārt katalītiska rakstura, ieguvumu apjomu, piemēram, no vēl ciešākas Baltijas valstu uzņēmējdarbības integrācijas līdz pat plašākai piekļuvei reģionā sniegtajiem izklaides, kultūras un citiem pakalpojumiem. Ieguvumi sabiedrībai no projekta būtiski pārsniedz projektam nepieciešamos investīciju un ekspluatācijas izdevumus.

Vidēji Rail Baltica ģenerēs izmērāmus diskontētus neto ieguvumus/naudas plūsmu gandrīz 6 eiro apmērā visu trīs Baltijas valstu iedzīvotājiem uz katru no valsts budžeta puses investēto eiro.

Aplēsts, ka Rail Baltica projekts radīs vai saglabās 13 000 pilna laika ekvivalenta (PLE) darbvietas būvniecības jomā un vairāk nekā 24 000 PLE tiešās un netiešās darbvietas saistītajās nozarēs būvniecības fāzes laikā.
Pēc pārvadājumu uzsākšanas Rail Baltica uzlabos satiksmes drošību Baltijas valstīs, un radīs apstākļus 400 cilvēku dzīvību izglābšanai, kas ir līdzvērtīga 30 miljonu eiro ekonomiskajiem ieguvumiem sabiedrībai gadā. Projekts mazinās transporta nozares izraisītās CO2 emisijas un gaisa piesārņojumu, tādējādi radot sabiedrībai ieguvumus 6,3 miljardu EUR vērtībā. Transporta negatīvās ietekmes uz vidi un klimata pārmaiņām mazināšana sniegs būtisku ieguldījumu Baltijas valstu un ES vadošās pozīcijas nodrošināšanā vides ilgtspējā globālā mērogā.

Paredzams, ka 2030. gadā Rail Baltica infrastruktūras, t.sk., sliežu ceļu, elektriskās vilces infrastruktūras, tiltu/tuneļu, terminālu un staciju uzturēšanas izmaksas, sasniegs 58,9 miljoni EUR gadā visai dzelzceļa līnijai visās trīs projekta dalībvalstīs.

Pētījums arī apliecina, ka infrastruktūras pārvaldītājs ilgtermiņā būs finansiāli ilgtspējīgs, un nebūs nepieciešama valstu budžeta asignējumi dzelzceļa darbības nodrošināšanai. Tomēr pirmo 5 gadu periodā, kamēr tiks sasniegti plānotie kravu un pasažieru pārvadājumu apjomi, trīs Baltijas valstīm kopā būs nepieciešams nodrošināt finansējumu infrastruktūras pārvaldītāja darbības nodrošināšanai 28,6 miljoni EUR apmērā.

Pasažieru pārvadājumi
Rail Baltica būtiski izmainīs spēles noteikumus, it sevišķi ceļošanā Baltijas valstu robežās. Rail Baltica pasažieriem sniegs šādas priekšrocības:
● Ātrums, laika ietaupījums, komforts, produktīvs ceļošanas laiks, drošāks un vides ilgtspējību veicinošāks transportlīdzekļa veids;
● Rail Baltica pasažieri – tālsatiksmes pasažieri gan valstu iekšienē, gan ceļojot Baltijas valstu robežās, kā arī pasažieriem no citām valstīm (piemērot, ceļojot no Varšavas uz Kauņu).
● Starptautiskā tālsatiksmes vilciena pakalpojums būs pieejams vismaz reizi divās stundās galvenajā līnijā (kā rezultātā katru dienu katrā virzienā kursēs astoņi vilcienu pāri);
● Paredzētās izmaksas vienam pasažierim maršrutā Tallina – Rīga būs zemākas nekā lidojot vai braucot ar automašīnu. Par biļeti, paredzams, ka maksāsim 38 EUR un ceļā pavadīsim 1:55 min (ceļojot ar automašīnu – 68 EUR; h= 4:05 (pilnās izmaksas, pieņemot, ka uz katru automašīnu ir viens pasažieris));
● Paredzētās izmaksas vienam pasažierim maršrutā Rīga – Viļņa būs 38 EUR; Laiks = 2:01 (ceļojot ar automašīnu – 65 EUR; h=3:30 (pilnās izmaksas, pieņemot, ka uz katru automašīnu ir viens pasažieris));
● Aplēstie sociālekonomiskie ieguvumi pasažieriem galvenokārt laika ietaupījuma rezultātā: 2,4 miljardi EUR.

Kravu pārvadājumi
Tiek paredzēts, ka pamata scenārijā Rail Baltica 2026. gadā pārvadās 2 miljonus tonnu, 13,7 miljonus tonnu 2030. gadā un apmēram 20 miljonus tonnu 2055. gadā. Rail Baltica sniegtie konkurētspējīgie ieguvumi kravu pārvadājumiem:
● Ātrums – kravu transportēšana starp Baltijas valstīm un Centrāleiropas galamērķiem aizņems mazāk nekā 2 dienas. Salīdzinoši – transportēšanu pa to pašu maršrutu veicot ar kravas automašīnām aizņem līdz pat 4 dienām laika.
● Uzticamība – ar paredzamiem un regulāriem kustības grafikiem, ierobežotām apstāšanās reizēm un augstu noturību pret nevēlamiem laika apstākļiem piegādes ķēdes, izmantojot dzelzceļu, varēs organizēt ļoti precīzi, it īpaši, tās efektīvi novienādojot ar citiem intermodālās piegādes ķēdes elementiem (piemēram, Somu līča prāmja kustības grafiks).
● Efektivitāte – Rail Baltica savienos vairākas būtiskus kravu loģistikas centrus, kas sniegs iespējas konsolidēt kravu pārvadājumus, tādējādi uzlabojot transportēšanas efektivitāti un mazinot pārvadājumu izmaksas loģistikas ķēdes ietvaros.
● Izmaksas – transportēšanas izmaksas salīdzinājumā ar kravu transportēšanu pa autoceļiem samazināsies vidējās līdz garajās distancēs, tādējādi paplašinot Baltijas valstu un Somijas ārējās tirdzniecības tirgu ģeogrāfisko apmēru, ļaujot veikt piegādes, uz/no daudz attālākiem tirgiem pie tādām pašām izmaksām.
● Kravu izcelsme: pārsvarā tranzīta kravas 57% (piemēram, Somija – apmēram 29%; CIS uz/no Polijas, Vācijas un pārējās Eiropas – apmēram 31%); imports/eksports (Baltijas valstis) – 43 % (Igaunija – 10%, Latvija – 10% un Lietuva – 23%).
● Paredzamie ieguvumu kravu nosūtītājiem un saņēmējiem (aplēsts kā pārvadājumu laika ietaupījums): 2,9 miljardi EUR.

IIA ir tikai viens no lēmumu pieņemšanas instrumentiem plašākā pētījumu un ekspertīžu kopumā, kas ir jau izstrādātas vai tiks izstrādātas Rail Baltica projekta īstenošanas procesa gaitā. Tāpēc šī izmaksu un ieguvumu analīze ir jāskata kontekstā ar tādiem būtiskiem dokumentiem kā Rail Baltica projekta ilgtermiņa biznesa plāns, virkne komercializācijas pētījumu, infrastruktūras pārvaldības modeļa izpēte, piegādātāju tirgus pētījumi, ekspluatācijas plāns un citi saistītie pētījumi.

 

________________________________________
[1] Rail Baltica projekta īstenošana Baltijas valstīs

24.04.2017