2022. gada 21. jūlijā ar svinīgu ceremoniju Neres upes krastā, Jonavas rajonā, tika uzsākta Baltijā garākā Rail Baltica tilta būvniecība.
Simboliskajā celtniecības atklāšanas pasākumā, kas notika netālu no Jonavas, piedalījās augsta līmeņa amatpersonas, tostarp Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė), Eiropas Komisijas pārstāvniecības Lietuvā vadītājs Mariuss Vaščega (Marius Vaščega), transporta un sakaru ministrs Mariuss Skuodis (Marius Skuodis), LTG Infra izpilddirektors Karolis Sankovskis (Karolis Sankovski), RB Rail AS izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, Jonavas rajona pašvaldības mērs Mindaugs Sinkēvišs (Mindaugas Sinkevičius), kā arī tilta būvniecības uzņēmuma “Rizzani de Eccher” pārstāvji.
“Šodien mēs paziņojām par unikāla infrastruktūras objekta celtniecības uzsākšanu Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa posmā no Kauņas līdz Latvijas robežai. Mūsu primārais uzdevums savlaicīgi izbūvēt Rail Baltica pamattrasi posmā Kauņa – Rīga drīz pāries aktīvas būvniecības fāzē. Ātrgaitas dzelzceļa savienojums ar Rīgu ir svarīgs ne tikai tūrismam, bet arī abu valstu un visa Baltijas reģiona uzņēmējiem. Tāpat arī būvniecības paātrināšana nozīmē arī mūsu reģiona drošības stiprināšanu, un šobrīd tas attiecas ne tikai uz Baltijas valstīm. Ne velti Eiropas Komisija uzskata Rail Baltica par stratēģiski prioritāru projektu,” sacīja Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Mariuss Skuodis.
Rail Baltica nacionālā projekta ieviesēja “LTG Infra” izpilddirektors Karolis Sankovskis atzīmēja, ka dzelzceļa tilts pār Neres upi pie Jonavas ir viens no Rail Baltica projekta lielākajiem tehniskajiem un inženiertehniskajiem izaicinājumiem. Tilta garums būs līdz 1,51 km, savukārt augstums – aptuveni 40 metri virs Neres upes un tās ielejas. Pār tiltu, kas būs aptuveni 14 metrus plats, tiks izbūvēta Eiropas standarta platuma divsliežu ātrgaitas dzelzceļa līnija. Ņemot vērā tilta atrašanos pilsētas tuvumā, tiks uzstādītas trokšņu barjeras, kā arī izmantoti citi troksni mazinoši risinājumi.
“Izbūvēt pilnīgi jaunu Rail Baltica posmu starp Kauņu un Lietuvas – Latvijas robežu ir diezgan liels izaicinājums, jo šis ir arī pirmais jaunais dzelzceļa posms neatkarīgajā Lietuvā. Dzelzceļa tilts pār Neres upi ir sarežģīts un stratēģiski svarīgs infrastruktūras objekts starp Kauņas un Rīgas pilsētām,” sacīja Karolis Sankovskis.
Itālijas uzņēmums “Rizzani de Eccher”, ar kuru publiskā iepirkuma konkursa rezultātā tika noslēgts līgums par tilta būvniecību, būs atbildīgs arī par tilta infrastruktūras, kā arī blakus esošās infrastruktūras izbūvi, tai skaitā meliorācijas sistēmas, elektrības, telekomunikāciju un ūdensvada tīklu izbūvi, tuvējā rajona ceļa remontu, izbūvējot krustojuma posmu. Līguma vērtība ir aptuveni 64 miljoni eiro (bez PVN).
Agnis Driksna, RB Rail AS izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs, uzsvēra, ka Rail Baltica globālā projekta īstenošanai tiek rūpīgi sekots līdzi visās trīs Baltijas valstīs un tā ir būtiski progresējusi.
“Rail Baltica¸ ņemot vērā tā mērķi, apjomu un pārrobežu sarežģītību, ir ne tikai unikāls infrastruktūras projekts; tā ietvaros tiks izbūvēti arī vairāki ikoniski infrastruktūras objekti, un viens no tiem ir tilts pār Neres upi. Vēlos uzsvērt, ka Rail Baltica ir ilgtermiņa partnerību projekts, tāpēc mēs īpaši augstu vērtējam sadarbību ar projekta piegādātājiem un stratēģiskajiem partneriem ES, valsts un pašvaldību līmenī, kas projektam nodrošina nepārtrauktu atbalstu. Šobrīd ir mainījies ģeopolitiskais konteksts, radot nepieciešamību pēc mērķtiecīgākas un paātrinātas projekta īstenošanas, lai izveidotu jaunu, stratēģisku transporta un aizsardzības koridoru, kas savienos Baltiju ar pārējo Eiropu, un mēs esam apņēmības pilni līdz 2027. gadam uzsākt dzelzceļa kustību Rail Baltica prioritārajos posmos.”
Tiltu pār Neres upi pie Jonavas ir plānots uzbūvēt divarpus gadu laikā. Būvniecības tehniskās apkopes pakalpojumus sniegs uzņēmums “Viamatika AB”. Šobrīd ir uzsākti arī Rail Baltica dzelzceļa apakšstruktūras un infrastruktūras uzstādīšanas darbi Jonavas rajonā Lietuvā, kā arī koordinēti apstiprinātie optimālo alternatīvu speciālie plāni dzelzceļa posmos starp Kauņu un Viļņu, kā arī starp Kauņu (Jesiju) un Lietuvas un Polijas robežu.
Galvenie fakti:
- Tilta projektu Rail Baltica pamattrases projektēšanas darbu līguma ietvaros izstrādāja uzņēmums “IDOM Consulting, Engineering, Architecture, S.A.U.”
- Tilts atrodas aptuveni 3,7 kilometrus upes plūsmas virzienā no Jonavas un 31 kilometru no Kauņas.
- Tas būs garākais tilts ne tikai Lietuvā, bet arī Baltijas valstīs. Neres upes tilta kopējais garums būs 1,51 m, platums 13,9 m, un tas tiks izbūvēts aptuveni 40 m augstumā virs upes un tās ielejas.
- Ūdenī nebūs neviena tilta balsta. Lielākais attālums starp jaunā tilta balstiem vietā, kur tas šķērsos upi, sasniegs 150 metrus.
- Celtniecībā būs nepieciešams izmantot nestandarta inženiertehniskos risinājumus, ko ietekmē gan tilta garums, gan augstums, kādā būs jāveic celtniecības darbi. Līdz ar to jau tagad ir skaidrs, ka būs nepieciešams izmantot torņa celtņus un citu speciālo tehniku.
- Celtniecības darbiem būs nepieciešams 74 000 kubikmetru betona un 11 500 kubikmetru armatūras.
- Itālijas uzņēmums “Rizzani de Eccher”, kas būvēs dzelzceļa tiltu pār Neres upi, iepriekš ir īstenojis kompleksus infrastruktūras projektus ASV, Kanādā, Lielbritānijā, Turcijā un vairākās Centrālamerikas, Āzijas un Āfrikas valstīs.
- Rail Baltica ir lielākais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstu vēsturē, un tā īstenošanas rezultātā tiks izbūvēta elektrificēta Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnija visā Rail Baltica trasē, kas savienos Varšavu, Kauņu, Rīgu un Tallinu. Rail Baltica kopējais garums Baltijas valstīs būs 870 km, no tiem 392 km būs Lietuvā, 265 km Latvijā un 213 km Igaunijā.
- Rail Baltica projektu finansē projektā iesaistītās valstis Igaunija, Latvija un Lietuva, un līdz 85% no kopējām attiecināmajām izmaksām sedz Eiropas Savienība ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) fonda starpniecību.