Iedzīvotāju aptauja 2022: atbalsts Rail Baltica projektam Baltijas valstīs nemainīgi augsts

Ikgadējo Baltijas mēroga iedzīvotāju aptauju* Rail Baltica projekta īstenotāji veica jau piekto gadu pēc kārtas. Tās rezultāti liecina par nemainīgi augstu atbalstu Baltijas valstu lielākajam dzelzceļa infrastruktūras projektam visās trīs valstīs, vidēji 61% aptaujāto paužot pozitīvu attieksmi pret projektu līdzīgi kā pērn (62%). Ņemot vērā šī brīža ģeopolitiskos apstākļus, iedzīvotāji vairāk nekā iepriekš novērtē Rail Baltica pienesumu ne tikai savas valsts attīstībai un labklājībai nākotnē, bet arī miera un drošības stiprināšanai reģionā. 

Salīdzinājumā ar 2021. gadu Igaunijā par 10% pieaudzis to respondentu skaits, kas piekrīt, ka Rail Baltica īstenošana stiprinās Baltijas valstu militārās mobilitātes spējas (54%). Savukārt Latvijā un Lietuvā atbalsts šim apgalvojumam saglabājās salīdzinoši augsts, attiecīgi 51% un 61% respondentu tam piekrītot.  Vidēji Baltijā gandrīz 40% aptaujāto uzskata, ka projekta īstenošana veicinās drošību reģionā.

“Neskatoties uz izaicinājumiem 2022. gadā – karu Ukrainā un nepieredzēti augsto inflāciju –, atbalsts Rail Baltica projektam ir stabils. Šis gadsimta megaprojekts tiek būvēts visiem iedzīvotājiem, tādēļ ir svarīgi, ka sabiedrība atzīst  un novērtē projekta plānotos ieguvumus. Turklāt aptaujas rezultāti palīdz projekta īstenotājiem saprast, kādu informāciju sabiedrība vēlas saņemt un kā uzlabot tās pieejamību. Projektam sasniedzot jaunu brieduma pakāpi un sākoties vērienīgiem būvniecības darbiem, projekta īstenotāji arvien lielāku uzmanību pievērsīs uz rezultātu vērstai un iesaistošai saziņai ar sabiedrību,” stāsta Signe Nīgale, RB Rail AS komunikācijas departamenta vadītāja.

Vairāk nekā puse aptaujāto novērtē Rail Baltica nākotnē sniegtās priekšrocības un uzlabotu mobilitāti

Atbildot uz jautājumu par projekta galvenajiem ieguvumiem, Baltijas valstu iedzīvotāji visbiežāk minēja ātrāku satiksmi un plašākas ceļošanas un atpūtas iespējas. Vairāk nekā puse aptaujāto katrā valstī kā svarīgu personīgo ieguvumu nosauca labākas ceļošanas izredzes. Aptaujas dalībnieku pārliecība, ka viņi varēs ceļot biežāk visā Baltijā pieaug kopš 2021. gada. Respondenti arvien vairāk saista Rail Baltica ar ātru, drošu un ērtu ceļošanu.

Igaunijā par vienu no būtiskākajiem ieguvumiem iedzīvotāji uzskata jaunās dzelzceļa līnijas sniegtās iespējas uzlabot satiksmes savienojumu ar Eiropu un Baltijas valstīm, savukārt Latvijā biežāk minētas jaunas darba vietas un augstāka nodarbinātība. Viens no svarīgākajiem ieguvumiem Lietuvas iedzīvotāju skatījumā ir iespēja uzlabot sadarbību ar kaimiņvalstīm un Eiropas Savienību.

Aptaujas rezultāti liecina par iedzīvotāju interesi, kā projekts veicinās ekonomisko attīstību Baltijas valstīs. Latvijā respondentu skaits, kas novērtē labāku sadarbības veidošanu ar uzņēmējdarbības partneriem Baltijā kā būtisku personīgo ieguvumu no Raila Baltica, kopš 2020. gada ir pieaudzis gandrīz divreiz, sasniedzot 41%. Arī Igaunijā un Lietuvā pēdējo divu gadu laikā tas ir palielinājies par 10%.

Baltijas valstu iedzīvotāju viedoklis par Rail Baltica kā videi draudzīgu projektu saglabājas stabils – vidēji kopš 2020. gada tas ir pieaudzis par 7%. Tāpat baltieši ir vienisprātis, ka projekts sniedz iespēju uzlabot vidi ap dzelzceļu. Atbalsts šim apgalvojumam pieaug kopš 2021. gada visās trijās valstīs (vidēji par 10% kopš 2021. gada).

Saskaņā ar aptauju vislielākais iedzīvotāju skaits, kas jebkad ir braukuši ar ātrvilcienu, ir Igaunijā (56%). Savukārt Lietuvā ātrgaitas vilcienu iepriekš izmantojis 51% aptaujāto, bet Latvijā – 38%. Visās trīs Baltijas valstīs iedzīvotāji, kas iepriekš ir izmantojuši ātrvilcienu, izrādīja gan lielāku atbalstu projektam, gan arī augstāku informētību par to.

 

 

*Ikgadējo kvantitatīvo tiešsaistes aptauju Baltijas valstu iedzīvotāju vidū pasūtīja Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS, un to veica mārketinga pētījumu kompānija “Berg Research”. Datu vākšana tika īstenota caur SIA “SolidData” interneta lietotāju paneli ar mērķauditoriju vecumā no 18 līdz 75 gadiem un kopumā vairāk nekā 3000 respondentu (1003 respondenti Latvijā; 1006 respondenti Lietuvā; 1004 respondenti Igaunijā).