Brennera tuneļa projekta ieviešanas atziņas Rail Baltica īstenošanai

Aizvadītā gada decembrī “RB Rail AS” speciālisti devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Austrijas pilsētu Insbruku, kur tikās ar pasaulē garākās pazemes dzelzceļa līnijas, Brennera pazemes tuneļa (Brenner Base Tunnel), īstenotāju komandu – plānošanas departamenta pārstāvjiem – Valteru Ekbaueru (Walter Echbauer), Tomasu Ganghofneru (Thomas Ganghofner) un Romedu Insamu (Romed Insam).

Brennera pazemes divvirzienu tunelis, kas ved caur Šveices Alpu kalniem starp Austriju un Itāliju tiek uzskatīts par garāko pazemes tuneli pasaulē. Tā garums sasniedz 55 kilometrus, diametrs – 8  metri un vērtība vairāk nekā 8 miljardus eiro. Līdzīgi kā Rail Baltica dzelzceļa projekts, arī šis infrastruktūras projekts top ar ievērojamu Eiropas Savienības fondu līdzekļu atbalstu. Tuneli administrē itāļu-austriešu kopuzņēmums un divas operējošas kompānijas, no kurām katra atrodas savā attiecīgajā valstī.

Tikšanās laikā puses dalījās pieredzē par dažādiem ar projekta plānošanu, projektēšanu un ieviešanu saistītiem jautājumiem. Projektiem ir daudz kopīga, tāpēc piedāvājam Jums iepazīties ar 3 atziņām, ko paņēmām līdzi no šīs tikšanās, un par kuru nozīmību lielu infrastruktūras projektu plānošanā ir pārliecinātas abas puses.

Rūpīga plānošana un detalizēts laikaplāns

Lielu infrastruktūras projektu ieviešanā, viens no pamata stūrakmeņiem ir detalizēta plānošana, paredzot vissīkākās projekta nianses. Tas nozīmē ne tikai projekta izmaksu, bet arī ieguvumu, risku un tehniskā risinājuma plānošanu, izstrādājot detalizētu projekta laika plānu, kurā jebkura nobīde atstāj sekas uz visu turpmāko projekta plānošanas un īstenošanas gaitu. Lēmumu pieņemšanas procesi bieži ir sarežģīti un nenorit tik viegli kā iepriekš plānots. Tāpat projektu var aizkavēt objektīvi apstākļi, neparedzēti tehniski izaicinājumi, kas nereti nozīmē lielākas izmaksas.

Brennera tuneļa ieviešana ir ievērojami aizkavējusies – par vairāk nekā 10 gadiem, un saskaņā ar aktuālo laika plānu, tuneļa būvniecība tiks pabeigta 2026. gadā. Aizkavēšanos lielākoties noteica iepriekš neparedzami faktori, kas atklājās projekta ieviešanas fāzē. Pazemes kalnu tuneļa izbūves gadījumā pilnīga drošība par to, kas var atklāties kalnu masīva iekšpusē, nav iespējama. Neparedzētās situācijas lika pilnībā mainīt sākotnējo tehnisko risinājumu – atklājās, ka iepriekš paredzētās tehnoloģijas nav izmantojamas un tehniskais projekts ir jāpārstrādā.

Protams, no šādiem pavērsieniem nav pasargāts neviens liels infrastruktūras projekts, tomēr, katram nākamajam ir iespēja pārņemt un likt lietā līdzīgu projektu labāko praksi un pieredzi.

Rail Baltica projektam šobrīd pasaulē nav līdzvērtīga, jo nekad iepriekš tik liela infrastruktūras projekta izveidē nav sadarbojušās trīs valstis. Rail Baltica projekts pasaulē radīs precedentu šāda mēroga sadarbībai, tāpēc tiek darīts viss, lai iekļautos projektā noteiktajos termiņos.

Juridiskās bāzes salāgošana

Būtiska nianse ir spēja salāgot atšķirīgas juridiskās prakses un normatīvās bāzes jautājumus, kas divu un vairāk valstu starpā mēdz būtiski atšķirties. Lai projekts nepakluptu uz atšķirīgu normatīvo bāzu radītiem šķēršļiem, svarīgs konstruktīvs situācijas risinājums, kas kompromisu veidā ļauj šīs neatbilstības salāgot. Brennera tuneļa gadījumā puses aizguva labāko praksi no abām valstīm – Austrijas un Itālijas. Ļoti būtiska loma ir spējai domāt tālredzīgi un ilgtermiņā, nezaudējot fokusu uz projektu un domājot par kopēju labumu un ieguvumiem.

Rail Baltica projekta izaicinājumi ir trīs valstu normatīvās bāzes salāgošanā, kas ne vien pieprasa ievērot atsevišķu valstu intereses un rūpēties, lai šie procesi nekavētu projekta kopējo virzību, bet arī vienlaikus uzliek lielu dokumentācijas tulkojumu slogu.

Jaunākās tehnoloģijas plānošanā un būvniecībā

Infrastruktūras projekti, kuru plānošanā un ieviešanā iesaistīts plašs atbildīgo pušu loks, un kura administrēšana norit divu un vairāk valstu lēmumu pieņēmēju starpā, ģenerē milzīgu informācijas apjomu, kas prasa tūlītēju apstrādi un sistematizēšanu, lai spētu ar to strādāt turpmākās projekta ieviešanas fāzēs. Kā liecina Brennera pazemes tuneļa administrācijas komandas pieredze ar būves informācijas modelēšanu (BIM jeb Building Information Modeling), tās ieviešana jāuzsāk jau projektēšanas fāzē. BIM ir process, kas iekļauj projekta fizisko un funkcionālo pazīmju digitālā attēlojuma veidošanu un pārvaldību, kur visa informācija un projekta dati ir pieejami elektroniski, nevis drukātā formātā, lai atvieglotu projekta administrēšanu un lēmumu pieņemšanu. BIM sniedz iespējas veidot precīzu projekta digitālo attēlojumu, augstas kvalitātes būvniecības dokumentu veidošanai, celtniecības darbu plānošanai, projekta veiktspējas prognozēšanai un izmaksu aprēķinam.

Brennera pazemes tuneļa administrācija BIM uzsāka tikai projekta vidū, tāpēc stingri ieteica Rail Baltica projekta plānošanā to sākt līdz ar projektēšanu, lai izvairītos no milzīga apjoma datu apstrādes radītām problēmām. BIM ieviešana ir viena no “RB Rail AS” prioritātēm.

10.01.2017