Diskutējot par Igaunijā šobrīd pastāvošo loģistikas sarežģītību, uzņēmēji norādīja, ka dažos gadījumos transportēšanas izmaksas var veidot līdz pat 50% no produkta cenas. Šie aprēķini ir attiecināmi gan uz eksporta, gan importa precēm. Šodien, lai nodrošinātu produktu virzību pa loģistikas ķēdēm, kompānijas velta daudz pūļu, kombinējot vairākus preču transportēšanas veidus. Rail Baltica varētu atvieglot šo procesu.
“Mēs ceram, ka Rail Baltica projekts būs inovatīvs un ietvers augsta līmeņa digitālās tehnoloģijas, lai arī pārvadājumu vadību būtu iespējams nodrošināt pilnībā digitāli,” teica Valdo Kalms (Valdo Kalm), Tallinas Ostas izpilddirektors.
Baiba Rubesa, RB RAIL AS valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore, informēja klātesošos par Rail Baltica paredzēto ietekmi uz vidi, vēršot uzmanību uz piesārņojuma samazinājumu, ko radīs mazāks skaits kravas autotransporta uz lielceļiem. B. Rubesa uzsvēra, ka tas veicinās drošāku ceļu satiksmi. “Rail Baltica samazinās kravu autotransporta skaitu uz autoceļiem, veicinot ceļu satiksmes drošību.”
Pēc viņas domām, Rail Baltica ir lielākais starpvalstu sadarbības projekts visā Eiropas Savienībā, kas prasa ciešu trīs Baltijas valstu savstarpējo sadarbību. Papildus vērienu projektam piešķir savienojumi ar Somiju un Poliju.
Tāpat B. Rubesa akcentēja, ka jaunie savienojumi tiks izbūvēti gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem, tāpēc tikšanās ar biznesa pārstāvjiem visās trīs Baltijas valstīs ir nepieciešamas, lai izprastu uzņēmēju ekspektācijas attiecībā uz Rail Baltica.
Sanāksmē piedalījās Tallinas Ostas, Omniva, Ericsson, ABB un Orlen Estonia augtākā līmeņa vadītāji.