Politikas veidotāji, uzņēmumu vadītāji un ārpolitikas un drošības eksperti no Ziemeļeiropas 14. oktobrī pulcējās Helsinkos uz augsta līmeņa semināru, kas bija veltīts stratēģiskās mobilitātes un reģionālās sadarbības jautājumiem. Pasākums ar nosaukumu “Rail Baltica un stratēģiskā mobilitāte drošākam Ziemeļvalstu–Baltijas reģionam” notika Rūpniecības namā (House of Industries) un pulcēja aptuveni 80 dalībniekus – pārstāvjus no valsts iestādēm, diplomātiskā korpusa, transporta un aizsardzības nozarēm, kā arī nozaru asociācijām.
Seminārs, ko rīkoja Rail Baltica sadarbībā ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vēstniecībām Somijā un Somijas Rūpniecības konfederācijas (EK) atbalstu, bija daļa no Rail Baltica ieinteresēto pušu iesaistes programmas, kuras mērķis ir veicināt dialogu ar ES dalībvalstīm un stratēģiskajiem partneriem.
Atklāšanas uzrunas teica Somijas transporta un sakaru ministre Lulu Ranne (Lulu Ranne) un Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss (Kuldar Leis), kurās abi uzsvēra ilgtspējīgu transporta savienojumu nozīmi ekonomiskās un drošības sadarbības stiprināšanā Ziemeļeiropā.
Ministre Ranne uzsvēra Baltijas un Somijas sadarbības nozīmi un kopīgo mērķi attīstīt nākotnes prasībām atbilstošu infrastruktūru. Viņa norādīja, ka Somija ar lielu interesi seko Rail Baltica projekta progresam: “Ir svarīgi dalīties ar informāciju, saprast, kur atrodamies, un sadarboties ciešāk nekā jebkad iepriekš. Somijā mēs stiprinām infrastruktūru, kas kalpo ikdienā, vienlaikus domājot par tās gatavību krīzes situācijām. Eiropai ir nepieciešama ātra rīcība, tostarp kopīgi centieni stiprināt mūsu drošību. Baltijas un Ziemeļvalstis atrodas vienā laivā, un mēs stāvam plecu pie pleca ar pārējām Eiropas valstīm,” uzsvēra ministre.
Savukārt ministrs Leiss pauda, ka Rail Baltica ir lielākā infrastruktūras investīcija reģionā pēdējā gadsimta laikā, kas savieno cilvēkus, tirgus un valstis. Viņš uzsvēra projekta nozīmi Eiropas stratēģiskās mobilitātes un NATO austrumu flanga infrastruktūras stiprināšanā. “Igaunijā dzelzceļš ir nacionāla prioritāte – vairāk nekā 100 kilometru gari posmi jau tiek būvēti, un līgumi aptver visu trasi. Kopā ar Somijas un starptautiskajiem partneriem mēs īstenojam šo sarežģīto projektu efektīvi un caurskatāmi, lai līdz 2030. gadam vilcieni varētu kursēt no Tallinas līdz Varšavai,” viņš sacīja.
Trīs Baltijas valstu vēstnieki Somijā savās uzrunās arī uzsvēra Rail Baltica nozīmi reģionālās sadarbības stiprināšanā. Igaunijas vēstniece Somijā Janna Jõesaare-Ruusalu raksturoja Rail Baltica kā stratēģisku ieguldījumu reģiona noturībā, drošībā un kohēzijā. Latvijas vēstniece Somijā Dace Treija-Masī norādīja, ka Rail Baltica vairs nav tikai transporta projekts ekonomiskajai izaugsmei – tā ir stratēģiska platforma atturēšanai, aizsardzībai un ilgtermiņa reģionālajai stabilitātei. Lietuvas vēstnieks Somijā Edvils Raudonikis akcentēja projekta nozīmi Somijai, uzsverot tā potenciālu kā uzticamu sauszemes alternatīvu jūras ceļiem un kā vārtus uz jauniem tirgiem. Viņš piebilda, ka Somijas dziļāka iesaiste, pieredze un redzējums būs būtiski, veidojot savstarpēji saistītu, noturīgu un uz izaugsmi vērstu Eiropu.
Seminārā uzstājās arī Somijas Rūpniecības konfederācijas Zaļās izaugsmes direktore Ulla Heinonena (Ulla Heinonen), kura iezīmēja Somijas skatījumu uz starptautisko transporta savienojumu stiprināšanu un nepieciešamību pēc ciešākas integrācijas Eiropas transporta tīklā.
Semināra centrālā diskusija bija veltīta divējāda pielietojuma infrastruktūras potenciālam Ziemeļvalstu–Baltijas reģionā, analizējot, kā liela mēroga projekti kā, piemēram, Rail Baltica, var vienlaikus stiprināt aizsardzības gatavību un ekonomisko noturību. Eksperti apsprieda dzelzceļa nozīmi kā reģionālās militārās mobilitātes mugurkaulu, divējāda pielietojuma infrastruktūras lomu aizsardzības un ekonomiskās attīstības stiprināšanā, kā arī steidzamās prioritātes – finansējumu, ES un NATO savstarpējo koordināciju, noturību pret hibrīdapdraudējumiem un kiberdraudiem. Diskusijā tika aplūkotas arī iespējas padziļināt Ziemeļvalstu–Baltijas aizsardzības sadarbību un ilgtermiņa vīzija par savietojamu dzelzceļa sistēmu, kas kalpotu gan kolektīvās aizsardzības, gan ekonomiskās konverģences mērķiem.
“Eiropa ir stiprāka, kad Baltijas valstis ir savienotas un drošas,” uzsvēra Marko Kivila (Marko Kivila), RB Rail AS izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs. “Rail Baltica nav tikai ekonomisks koridors – tā ir stratēģiska dzelzceļa līnija, kas stiprina mūsu reģiona drošību, mobilitāti un vienotību. Helsinku seminārs spilgti parāda, cik cieši Ziemeļvalstis un Baltijas valstis sadarbojas, veidojot infrastruktūru, kas kalpo gan labklājībai, gan gatavībai nākotnei.”
Seminārs Helsinkos turpina šogad Berlīnē aizsākto pasākumu ciklu, kam sekos nākamās diskusijas Briselē, Parīzē, Stokholmā, Madridē un citās Eiropas galvaspilsētās. Šo pasākumu mērķis ir veicināt izpratni par Rail Baltica stratēģisko nozīmi Eiropas nākotnes mobilitātei, drošībai un konkurētspējai.