Tikšanās laikā tika apspriesti jautājumi par Rail Baltica globālā projekta stratēģisko nozīmi, īstenošanas progresu Latvijā un tā iekļaušanos kopējā Eiropas Savienības transporta tīklā.
Tiekoties ar delegāciju, satiksmes ministrs Kaspars Briškens akcentēja Rail Baltica nozīmību un sasniegto progresu. “Šobrīd Rail Baltica no sapņa un vīzijas ir kļuvis par projektu, kas skaidri iezīmē tā infrastruktūras apjomu un ekosistēmu, ko šis jaunais ekonomiskais un drošības koridors veidos. Rīgā ir viens no apjomīgākajiem Rail Baltica būvlaukumiem, veidojot modernu un multimodālu satiksmes mezglu, būvniecības un projektēšanas progress redzams visā Baltijā.”
Parlamentārieši Rīgu apmeklē, lai sanāktu uz pirmo Baltijas jūras parlamentārās konferences darba grupas sēdi par energoapgādes jautājumiem. “Ģeopolitiskā situācija ir aktualizējusi to, ka transporta tīklu noturība un savienojamība ir mūsu visu valstu drošības pamats. Redzam, ka Baltijas jūras reģiona parlamentāriešiem ir vienota izpratne gan par izaicinājumiem, gan vīzija to risināšanai. Darba grupas prioritātes ir skaidras – enerģētiskā neatkarība, jomas digitalizācija un transporta tīklu savienojamība, tāpēc darba programmā būtiska bija tikšanās ar Rail Baltica komandu,” uzsver Baltijas jūras parlamentārās konferences Energoapgādes drošības, pašpietiekamības, noturības un savienojamības darba grupas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Kulbergs.
Rail Baltica globālā projekta būtiskākos elementus prezentēja RB Rail AS tehniskais direktors un valdes loceklis Emiljēns Dangs, par Latvijas progresu projekta īstenošanā informēja Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. Vizītes turpinājumā parlamentārieši apmeklēja vienu no inženiertehniski sarežģītākajiem un lielākajiem Rail Baltica būvlaukumiem, kura progress jau šobrīd vizuāli ļauj apjaust tā apmēru un nākotnes funkcionalitāti. Ar būvdarbu gaitu Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla objektā iepazīstināja būvniecības apvienības BERERIX izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš. Delegācijā bija parlamentārieši no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Vācijas un Latvijas.