Pagājušajā nedēļā Briselē forumā Rail Baltica in Focus pulcējās Eiropas Savienības institūciju, dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību, Eiropas Parlamenta, nozares organizāciju, mediju un Rail Baltica projekta pārstāvji, lai diskutētu par vienu no Eiropas nozīmīgākajiem pārrobežu infrastruktūras projektiem – tā attīstību, izaicinājumiem un stratēģisko nozīmi.
Foruma mērķis bija stiprināt tiešo dialogu starp Rail Baltica projekta komandu un Briselē bāzēto profesionāļu kopienu, kas seko līdzi Eiropas transporta, savienojamības un noturības politikas attīstībai un iesaistās tās veidošanā. Tā dalībniekiem bija iespēja kopā ar projekta pārstāvjiem diskutēt par Eiropas infrastruktūras nākotni, militāro mobilitāti un savienojamības stiprināšanu Eiropas Savienības austrumu flangā. Atklājot forumu, Eiropas politikas eksperts un KU Leuven profesors Stīvens Van Heke (Steven Van Hecke) iezīmēja Rail Baltica lomu Eiropas stratēģisko izaicinājumu kontekstā. Viņš uzsvēra, ka Eiropa labi apzinās savas ilgtermiņa prioritātes, taču pārāk bieži nespēj tās pārvērst savlaicīgā un kolektīvā rīcībā. Pēc profesora domām, Eiropas Savienība ļauj Eiropas valstīm saglabāt savu nozīmi arvien konkurētspējīgākā pasaulē – katra pati par sevi tās ir ierobežotas ģeopolitikā, ekonomikā un drošībā, bet kopīgi spēj ietekmēt notikumu attīstību.
Turpinājumā kopuzņēmuma RB Rail AS valdes priekšsēdētājs Marko Kivila sniedza pārskatu par projekta virzību un iezīmēja četrus Rail Baltica stratēģiskos mērķus – integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā, veicināt ekonomisko attīstību, stiprināt militāro mobilitāti un nodrošināt atbilstību Eiropas transporta tīkla (TEN-T) prasībām. Rail Baltica progress jau ir redzams visās trīs Baltijas valstīs. Pašlaik būvniecībai ir sagatavoti 267 kilometri dzelzceļa līnijas, kas veido aptuveni 43 % no pirmās kārtas pamattrases. Igaunijā 2026. gadā turpinās 107 kilometru pamattrases un Īlemistes termināļa būvniecība. Latvijā darbi turpinās prioritārajā dienvidu posmā, kā arī Rīgas Centrālajā stacijā un Rīgas lidostā. Lietuvā ir uzsākta sliežu ceļu izbūve pirmajā posmā, savukārt būvniecības darbi notiek114 kilometru garā pamattrases posmā.
Viena no centrālajām foruma tēmām bija Eiropas drošība un aizsardzības gatavība. Rail Baltica jau sākotnēji tika projektēta atbilstoši militārās mobilitātes prasībām, lai nodrošinātu Baltijas valstu integrāciju Eiropas standarta platuma dzelzceļa tīklā. Projekts būtiski uzlabos militārā personāla, tehnikas un kravu pārvietošanas spējas, vienlaikus veicinot arī efektīvāku pasažieru un komerckravu transportu un stiprinot Eiropas Savienības austrumu flanga drošību. Finansējums ir būtisks priekšnosacījums projekta īstenošanai. Līdz šim Rail Baltica galvenokārt finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), kas sedz līdz pat 85% attiecināmo izmaksu, papildus piesaistot Militārās mobilitātes finansējumu un valstu līdzfinansējumu.
“Jautājums vairs nav par to, vai projekts tiks īstenots, bet gan par to, cik ātri Eiropa ir gatava virzīties uz priekšu. Ir panākts būtisks progress un projekts visās trīs Baltijas valstīs ir sagatavots būvniecībai, un šobrīd tempu nosaka tas, vai finansējums spēj sekot līdzi projekta stratēģiskajai nozīmei. Infrastruktūra jau tiek veidota, taču atklāts paliek jautājums par ilgtermiņā stabilu un prognozējamu finansējumu,” uzsvēra RB Rail AS valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.
Pasākuma noslēgumā notika diskusija ar Marko Kivilu, RB Rail finanšu direktoru Ojāru Daugavieti un Rail Baltic Estonia tehnisko direktoru Lauri Ulmu. Tā izvērtās par atklātu viedokļu apmaiņu ar auditoriju, kas aktīvi uzdeva jautājumus par projekta īstenošanu, finansējumu, būvniecības progresu, termiņiem, militāro mobilitāti, sadarbību ar kaimiņvalstīm un lielu Eiropas infrastruktūras projektu politisko kontekstu.
Aktīvā iesaiste diskusijā apliecināja pieaugošo interesi par Rail Baltica ne tikai kā transporta projektu, bet arī kā stratēģisku Eiropas investīciju savienojamībā, konkurētspējā, noturībā un drošībā. Projektam pārejot no plānošanas uz pilna mēroga īstenošanu, regulārs dialogs ar Briseles politikas un institucionālo vidi joprojām ir būtisks priekšnoteikums tā veiksmīgai attīstībai.