Šorīt Tallinā tikās Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals, Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa un Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene, lai pārrunātu reģionālo sadarbību, infrastruktūru un drošību. Tikšanās sākās Īlemistes starptautiskā pasažieru termināļa būvlaukumā – Rail Baltica sākumpunktā Igaunijā – , kur valdību vadītāji iepazinās ar būvdarbu gaitu un apsprieda projekta tuvāko lēmumu darba kārtību.
Rail Baltica ir vērienīgākais pārrobežu infrastruktūras projekts Baltijas reģionā un viens no Eiropas svarīgākajiem ieguldījumiem tās austrumu flangā. Pamattrase iekļaus Igauniju, Latviju un Lietuvu Eiropas standarta sliežu platuma tīklā, ļaus efektīvi pārvietot pasažierus un kravas visā reģionā un kalpos ne tikai ekonomikai, bet arī kolektīvajai drošībai, tostarp militārajai mobilitātei NATO vajadzībām. Triju valstu kopīgais mērķis ir skaidrs – pabeigt pamattrasi un savienot reģionu ar Eiropu līdz 2030. gadam.
Tikšanās laikā īpaši tika uzsvērts, ka Rail Baltica atdevi sniedz jau tagad. Katrs uzbūvētais kilometrs, katrs noslēgtais līgums un katra radītā darbavieta rada nodokļu ieņēmumus, kas valstu budžetos nonāk jau šodien, nevis 2030. gadā. Kad līnija būs nodota ekspluatācijā, ieguvumi pieaugs vēl vairāk, pateicoties ātrākai un modernākai savienojamībai.
Uzrunājot Baltijas valstu valdību vadītājus, RB Rail valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Marko Kivila akcentēja lēmumus, no kuriem atkarīgs, vai projekts paliks uz 2030. gada kursa.
“Šogad Rail Baltica pamattrases būvdarbi ir uzsākti 43 % koridora. Tas ir visu projekta īstenotāju kopīga darba rezultāts – plānošana, projektēšana, zemju atsavināšana un būvdarbu līgumu slēgšana iepriekšējās fāzēs ir mūs aizveduši līdz šim brīdim,” sacīja M. Kivila.
Viņš izklāstīja trīs galvenos virzienus, kuros valstīm 2026. gadā jārīkojas izlēmīgi. Pirmkārt, būtiski ir nodrošināt visu trīs valstu saskaņotu atbalstu vadības, kontroles un signalizācijas apakšsistēmas (CCS) līgumam, lai to varētu parakstīt jau šovasar un savlaicīgi nodot ekspluatācijā gatavos posmus. Otrkārt, pārvērst ritošā sastāva iepirkuma iespējas konkrētos pasūtījumos. Treškārt, turpināt ciešu darbu ar Eiropas Savienības institūcijām, lai nākamajā daudzgadu finanšu plānošanas periodā segtu atlikušo finansējuma iztrūkumu.
Progress runā pats par sevi
Īlemistes izvēle par tikšanās vietu nebija nejauša. Šeit Rail Baltica Igaunijā sākas – un šeit visskaidrāk redzams, ka projekts jau ir pārgājis no plānošanas uz izpildi. Igaunijā šobrīd tiek būvēta vairāk nekā puse pamattrases, un premjeri varēja klātienē pārliecināties, cik strauji darbi virzās uz priekšu.
“Igaunijā Rail Baltica progress ir redzams ar neapbruņotu aci – vairāk nekā puse pamattrases jau tiek būvēta. Tas, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas premjeri dienu sāka tieši Ilemistes termināļa būvlaukumā, liecina ne tikai par projekta stratēģisko nozīmi, bet arī par tā reālo tehnisko dinamiku. Īlemiste ir Rail Baltica sākumpunkts Igaunijā, un straujais progress šeit apliecina – projekts izlēmīgi virzās no plāniem uz izpildi,” pauda Rail Baltic Estonia tehniskais direktors un valdes loceklis Lauri Ulms.