Publiskās diskusijas “Rail Baltica kā projekts Rīgas attīstībai”

Diskusijas mērķis bija nodrošināt iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju, apkaimju biedrību un citu ieinteresēto pušu informēšanu par Rail Baltica projekta integrāciju Rīgas pilsētvidē. Diskusiju cikls atsākas pēc ārkārtas situācijas ierobežojumu mazināšanas.  

Noskaties pilno publisko diskusiju šeit:

 

Īsā tuneļa risinājums

Viens no būtiskākajiem objektiem Jelgavas – Liepājas ielu posmā ir Rail Baltica dzelzceļa tunelis. Sākotnējās izpētes rezultātā 2016. gadā šajā posmā tika rosināts būvēt gandrīz 2,5 km garu dzelzceļa tuneli, kā arī pārbūvēt trīs dzelzceļa šķērsojumus – Friča Brīvzemnieka ielas, Torņakalna ielas un Altonavas ielas pārvadus.

 

Inženiertehniskās izpētes gaitā projektētāji no apvienības IDOM-INECO ir veikuši padziļinātu teritorijas ģeotehnisko izpēti un secinājuši, ka garā tuneļa izbūve šajā posmā saistās ar vairākiem būtiskiem riskiem, galvenokārt ietekmi uz vidi un apkārtējo teritoriju, kā arī dzelzceļa tuneļa applūšanu, ko ir iespējams novērst, pārskatot sākotnējo risinājumu.

 

Tādēļ projektētāji ir sagatavojuši īsāka tuneļa (1,4 km) risinājumu, kas vairs neskar Mārupītes upi, un diskusijas laikā skaidros tā galvenos ieguvumus:

  1. Minimāla ietekme uz vidi un nodrošināta bioloģiskās daudzveidības saglabāšana (garā tuneļa risinājums paredzēja Mārupītes upi ievadīt zem jaunā Rail Baltica tuneļa, to ievietojot sifonā).
  2. Samazināta ietekme uz tuvumā esošajām ēkām, īpaši Indriķa ielā.
  3. Novērsti tuneļa applūšanas riski un neproporcionāli lielas uzturēšanas izmaksas.
  4. Samazināts dzelzceļa tuneļa izbūvei nepieciešamais laiks (30 mēneši, salīdzinot ar garo tuneli, kas aizņemtu 48 mēnešus).
  5. Īsā tuneļa risinājums ļauj samazināt dzelzceļa radīto trokšņu apjomu, paredzot trokšņu barjeras ārpus tuneļa zonas, kas ietver abu sliežu platuma dzelzceļu infrastruktūru.
  6. Ērtāka un drošāka pārvietošanās gājējiem, riteņbraucējiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, pārbūvējot skartos dzelzceļa šķērsojumus atbilstoši pilsētnieku vajadzībām, t.sk. paredzot divlīmeņa šķērsojumu izbūvi pašreizējo vienlīmeņa šķērsojumu vietā Ojāra Vācieša ielā un Liepājas ielā.
  7. Radīta iespēja Mārupītes zaļā veloceļa attīstībai, pārbūves rezultātā uzlabojot esošo velotransporta šķērsojumu zem dzelzceļa infrastruktūras.

 

Īsā tuneļa novietojums

Uzlaboti Friča Brīvzemnieka ielas, Torņakalna ielas un Altonavas ielas tilti

Minēto trīs pārvadu pārbūvi paredzēja jau 2016. gadā apstiprinātais trases novietojuma un tehnisko risinājumu plāns. Jaunākā inženiertehniskā izpēte apstiprina, ko šo pārvadu saglabāšana nav iespējama, un šos pārvadus būs nepieciešams pārbūvēt. Pārbūve savukārt ļaus būtiski uzlabot dzelzceļa šķērsošanu visiem satiksmes dalībniekiem – gājējiem, riteņbraucējiem, autotransportam un sabiedriskajam transportam. Vienlaikus projektētāji cieši sadarbosies ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi par vēsturisko tiltu pārbūves lēmuma pieņemšanu un pārbūves principiem.

 

Drošs Ojāra Vācieša ielas šķērsojums

Tāpat tiek plānots pārbūvēt šķērsojumu Ojāra Vācieša ielā, kur šobrīd gājēji un velobraucēji šķērso dzelzceļu ielas līmenī, vietā ar ierobežotu pārredzamību. Tā vietā projektētāji kopā ar Rīgas pašvaldības pārstāvjiem strādā pie labākā risinājuma dzelzceļa šķērsojumam ar pārvadu, kas būtiski uzlabos gājēju drošību un būs piemērots arī personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

 

Liepājas ielā divlīmeņu šķērsojums nodrošinās nepārtrauktu piekļuvi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcai

Saīsinātā tuneļa variants dod iespēju pārbūvēt Liepājas ielas šķērsojumu, kas šobrīd ir vienā līmenī ar dzelzceļu un apgrūtina operatīvā transporta piekļuvi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcai. Projektētāji strādā pie risinājumiem, kas paredz dzelzceļa šķērsojumu tunelī, nodrošinot nepārtrauktu piekļuvi slimnīcai un apkārtējiem īpašumiem, paredzot vietu arī sabiedriskajam transportam, kā arī velosipēdistiem. 

 

Sīkāk par konceptuālajiem risinājumiem informācija pieejama šeit.

 

Nākamie soļi

Pašlaik prezentācijā iekļautā informācija ir konceptuālie risinājumi, kuru pilnveidošana un turpmāka detalizācija plānota nākamajos projektēšanas posmos, kas noslēgsies 2021. gadā. Paralēli projektēšanas darbiem norisinās arī Rail Baltica lokālplānojuma izstrāde Rīgas teritorijā.

 

Līdz šim notikušas divas publiskas diskusijas par Rail Baltica projekta trases risinājumiem. 2019. gada 6. decembrī Rīgas pašvaldība pauda savu redzējumu par Rail Baltica projekta īstenošanu galvaspilsētas teritorijā un ar to saistītajām pilsētas attīstības iespējām, savukārt š. g. 24. janvāra diskusijas tēma bija gājēju un velo infrastruktūras savienojumi un publiskas ārtelpas organizācija ap Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju.

 

Vairāk informācijas par Rail Baltica projektu oficiālajā Rail Baltica vietnē railbaltica.org un papildus informācija par notikušajiem sabiedrības iesaistes pasākumiem un lokālplānojuma izstrādi pieejama Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājaslapas sadaļā “Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojums”.

 

15.06.2020

Seko jaunumiem

Mēs lietojam sīktdatnes

Mēs lietojam sīkdatnes, lai uzlabotu jūsu pieredzi un sniegtu personalizētu saturu. Lietojot šo lapu, jūs piekrītat mūsu Sīkdatņu politikai.