Atbildes uz jautājumiem

Šeit apkopotas atbildes uz iedzīvotāju jautājumiemiem, kuras ir savāktas dažādu tikšanos laikā ar nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem. 

Uzzini vairāk par sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām šeit.

 

*Atbildes tiek regulāri papildinātas. Pēdējās publicētās atbildes ir no 21. novemrba tikšanās ar Torņkalna, Zasulauka un Āgenskalna iedzīvotāju pārstāvjiem.

Infrastruktūras elementi

1. Kāda veida skaņu barjeras tiks izmantotas Rīgā? 

Ir iespējami dažāda veida risinājumi, prettrokšņu barjeras var būt kā siena, bet iespējamas arī cita veida konstrukcijas. Pagaidām lēmums, par to kādas sienas tiks izmantotas Rīgā, vēl nav pieņemts. Ir jāpatur prāta, ka pilsētā nav daudz vietas, un jādomā kā optimizēt katru metru. Arī tunelis ir skaņas siena. Tiek domāts plašākās kategorijās, ne tikai par Rail Baltica radīto skaņas līmeni, bet arī par dzelzceļa un auto transporta kopējo ietekmi uz trokšņa līmeni.  

 

2. Kas ir trokšņu siena – vai tā plānota tikai Rail Baltica vai to plānots ieviest arī Latvijas Dzelzceļam? Vai žogs būs tikai ap vienu vai abām infrastruktūrām?  

Projektēšanas gaitā notiks kopējā trokšņu līmeņa modelēšana, līdz ar vērā ņems arī Latvijas Dzelzceļa sliežu ceļu un ritošā sastāva darīto trokšņu ietekme. Savukārt nožogojumu plānots ieviest tikai abpus Rail Baltica infrastruktūrai.  

 

3. Kāda veida tunelis tiks būvēts Torņkalnā? 

Joprojām tiek izvērtēts, kurš no diviem variantiem ir labākais – īsais vai garais tunelis. Lēmums tiks pieņemts pēc ģeotehnisko izpētes darbu pabeigšanas un variantu inženierizpētes, kuri sāksies šī gada decembrī. Pēc tam projektētāji veiks aprēķinus un 2020. gada 1. ceturksnī piedāvās iespējamos tuneļa risinājumus.  

  

4. Kā tiek plānotas cilvēku un riteņbraucēju pārejas? 

Būtiski ir atcerēties, ka Rail Baltica būs ātrgaitas vilciens, un pārejām ir jānodrošina cilvēku drošība. Līdz ar to visas Rail Baltica pārejas būs divos līmeņos – gājēji šķērsos sliedes vai nu tunelī vai pa gājēju tiltu. Rail Baltica infrastruktūru nevarēs šķērsot kā parasti pa dzelzceļa pārbrauktuvēm.  

 

Gājēju pārejas un tuneļi ir īpaši svarīgi pilsētās un piepilsētās, kur abās dzelzceļa līnijas pusēs ir blīvs ielu ceļu tīkls un ir jāsaglabā vai jāuzlabo iespēja savienot šo tīklu pēc dzelzceļa izbūves. Rail Baltica šķērsošanai izbūvēs gājēju pārejas ar uz brauktuvēm, liftiem un kāpnēm vai tuneļus. Kopējais šķērsojumu skaits Rīgas kreisajā krastā pēc Rail Baltica izbūves nesamazināsies. Visas esošās legālās dzelzceļa šķērsošanas vietas tiks pārbūvētas.  

 

Izvēle par labu gājēju pārejai vai tunelim būs atkarība no katras konkrētās vietas. Iespējamos risinājumus Rail Baltica projektētāji apspriedīs ar iedzīvotājiem būvprojekta attīstības gaitā.    

  

5. Vai visa trase būs norobežota ar žogu? 

Jā, tā kā Rail Baltica ir ātrvilciens, visas trases garumā tas būs nožogots. Tā noteikti nebūs monolīta siena, bet drīzāk caurskatāms žogs.   

  

6. Pie ielām gājēju tuneļi būtu piemērotāki nekā tilti – vai Jūs prasīsiet Rīgas Domei daļu no Rīgas zemes, lai realizētu tuneli? 

Izvēle par labu gājēju pārejai vai tunelim būs atkarība no katras konkrētās vietas. Iespējamos risinājumus Rail Baltica projektētāji apspriedīs ar iedzīvotājiem būvprojekta attīstības gaitā.    

 

7. Vai Torņkalna dzelzceļa tuneli var taisīt dziļāku nevis garāku? 

Būvējot tuneli dziļāk, nozīmē to arī pagarināt. Pašlaik tiek veikts pētījums, lai situāciju izvērtētu, jo šādi lēmumi ietekmē kopējo dzelzceļa projektu.  

 

8. Vai ir plānota Rail Baltica reģionālā stacija Zasulaukā?  

Esošas LDZ stacija Zasulaukā, kur pietur 1520mm vilciens, saglabāsies. Rail Baltica reģionālās stacijas konceptuālā līmenī ir paredzētas Imantā un Torņkalnā. Savukārt par papildus reģionālajām stacijām lēmums ir jāpieņem Satiksmes ministrijai.   

Dzelzceļa ietekme uz apkārtējo vidi un ēkām

1. Rail Baltica šķērsos Mārupīti, kas atrodas blakus gājēju un velo ceļam uz skolu – kāda šeit būs pieeja?  

Tieši Mārupītes dēļ tiek izskatīta īsā tuneļa variants, jo pavasaros šī upe applūst. Gājēju ceļu plānots saglabāt.  

 

2. Kas notiks ar zaļo koridoru pie Indriķa ielas, kas ir ikoniska ainava? Kāds ir plāns, lai saglabātu šīs vietas estētiku? Vai prettrokšņu barjera nedregadēs ainavu? 

Prettrokšņu siena pie Indriķa ielas nav plānota, tāpat plānots saglabāt tur esošās nogāzes, kuras tiks apzaļumotas.  Vēl viena tēma ir vibrācijas – lielāko troksni rada vecie vilcienu sastāvi nevis pašas sliedes. 

 

Kopumā, mēs strādājam pie ainavu dizaina un mūsu uzdevums būs nodrošināt līdzsvaru starp funkcionalitāti un estētiskumu.   

 

3. Ap Liepājas ielas krustojumu atrodas vairākas vēsturiskās mājas – kā tiks saglabāts kultūrvēsturiskais mantojums?  

Tiek izskatītas vairākas iespējas, lai izvēlētos labāko dzelzceļa novietojuma risinājumu pēc iespējas samazinātu tā ietekmi uz šiem īpašumiem. 

 

4. Ir informācija, ka Anniņmuižas ielas loku plāno atvērt smagajam transportam un, ņemot vērā, ka par šo tēmu nav bijusi sabiedriskā apspriešana, cilvēku reakcija var būt negatīva. Kā tiks risināta šī situācija?  

Rail Baltica ietvaros  Zolitūdes  pārbrauktuve netiks slēgta kamēr nebūs izstrādāts cits dzelzceļa šķērsojuma risinājums. Anniņmuižas ielas šķērsojuma plānošana un funkcionalitāte tiek veidota, sadarbojoties ar Rīgas Domes atbildīgajām struktūrām, un ņemot vērā pilsētas transporta attīstības plānus. 

  

5. Vai ir plānots savienot Imantas veloceliņu ar pārējo Rīgas tīklu?   

Mēs varam izskatīt iespējami labāko integrāciju, bet viss atkarīgs no Rīgas pilsētas plāniem, jo šādi lēmumi ir ārpus Rail Baltica pilnvarām.  

Ēkas

1. Kas notiks ar vecajām mājām būvniecības laikā tuneļa celtniecības zonā, jo vibrācija ceļo caur grunti?  

Būvniecības laikā notiks skarto īpašumu pētījums un monitorings, lai savlaicīgi pamanītu izmaiņas ēkās. Ja mājās veidosies plaisas, nekavējoties tiks veiktas izmaiņas būvniecības procesos.  

 

2. Tur kur dzelzceļš ies virszemes līmenī, mājas nebūs monitorētas? 

Balstoties uz pieņemto būvniecības praksi, tuneļa celtniecības laikā monitorings ir paredzēts tikai tām ēkām, kuras atrodas tiešajā tuneļa tvērumā vai ietekmes zonā.  

 

3. Vai pētījums un apsekošanas rezultāti būs pieejami un vai jūs to veiksiet pirms projektēšanas? Vai pētījums būs pieejams?  

Protams, tas ir jāveic pirms projektēšanas, un šo pētījumu un apsekošanu mēs izmantosim, lai novērstu bojājumus, kurus varētu izraisīt būvdarbi. Par to, vai pētījums būs pieejams sabiedrībai vēl tiks lemts, bet tas noteikti būs pieejams skarto īpašumu saimniekiem.   

 

4. Mana māja ir zonā, kur tuneļa būvniecības laikā notiks nepārtraukta monitorēšana, kā tā notiks? Vai kāds nāks mājā iekšā vai tikai paskatīsies no ārpuses?  

Tas ir atkarīgs no valsts un katras situācijas atsevišķi. Parasti mēs dodamies vizītē, fotografējam, izstaigājam māju un veicam inspekciju - pamati, pagrabi, utt. Sagatavojam atskaiti par katru māju ar visu pieejamo informāciju. Ja nav iespējams šo inspekciju veikt un īpašnieks to nevēlas, mēs veicam izvērtējumu no ārpuses. Kā arī ir vairākas metodes, kā var izvērtēt māju arī neesot pašā mājā. Mājas iedzīvotāji tiks informēti par šīm vizītēm, un ja ir pieejama papildus informācija par māju - projekti u.c., mēs ļoti novērtētu, ja Jūs ar to padalītos. 

 

5. Ja īpašums iet caur sarkanajām līnijām vai Jūs plānojat saskaņot? Un kas to darīs?  

Projektēšana un būvniecība norisināsies atbilstoši likumā norādītajai kārtībai un RB Rail prasībām. Ja šāda saskaņošana būs nepieciešama, tas tiks darīts.  

 

Izmaiņas būvniecības laikā

1. Kā tiks organizēta satiksme un gājēji celtniecības periodā? 

Pieeja ēkām, skolām un citām iestādēm tiks saglabāta vai iedzīvotājiem tiks nodrošināti alternatīvi risinājumi. Pieejas plāni tiks saskaņoti ar Rīgas Domes atbildīgajām struktūrām. 

  

2. Vai lokālplānojums būs  publiski pieejams, lai visi pilsētas iedzīvotāji var piedalīties sabiedriskajā apspriešanā? 

Rail Baltica projektēšana un lokālplānojums ir savstarpēji saistīti. Lokālplānojuma sabiedriskās apspriešanas ir plānotas.  Paralēli tiks organizētas tikšanās ar dažādām iedzīvotāju grupām.  

 

3. Vai ir plānotas gājēju pārejas, ja tiks būvētas šīs sienas un vai Jūs esat saskaņojuši ar Rīgas pilsētas plānotājiem, kā šī projekta realizācija ietekmēs apkārtējo vidi, cilvēku ikdienu (piekļuvi stacijai, u.c.)? 

Drošība uz dzelzceļa ir ļoti svarīgs jautājums, kas būs jārisina. Projekta darbu uzdevumā ir paredzēts atjaunot visus līdz šim pastāvošos oficiālos sliežu šķērsojumus. Paralēli tam, Rail Baltica projekts kopā ar Rīgas lokāplāna izstrādātājiem, Grupa 93, izvērtē dzelzceļam pieguļošās teritorijas ar mērķi noteikt papildus nepieciešamos šķērsojumus. Rail Baltica finansējums būs pieejams, lai finansētu daļu no šiem jaunajiem šķērsojumiem. Tomēr arī pilsētai būs jāpiedalās ar savu ieguldījumu.  

 

4. Kādi būs ierobežojumi un izmaiņas iedzīvotājiem būvniecības laikā?  

Projektētāju darba uzdevumā ir paredzēts izstrādāt risinājumus, lai nodrošinātu piekļuvi pie visiem īpašumiem. Darba organizācijas plāns būvdarbu laikā tiks saskaņots ar pašvaldību.  

 

Tuneļa būvniecības ietekme uz apkārtējām mājām

1. Vai tuneļa būvniecība neradīs zemes nogruvumus? 

Torņkalna tuneļa būvniecībā netiks izmantotas būvniecības metodes, kas rada vibrācijas. Tehnoloģija, ar kādu tiek būvēti tuneļi, ir droša un ēkām bojājumus neradīs. Papildus, pirms tuneļa rakšanas, tiks izbūvēta aizsargsiena no dzelzsbetona. Šī siena pasargās apkārtnē esošās ēkas no zemes nogruvumiem.  

 

2. Vai jūs esat informēti, ka gruntsūdeņi Torņkalna apkārtnē ir ļoti augsti? 

Projektētāji ir iepazinušies ar informāciju par gruntsūdens līmeni Torņkalnā. Papildus jau esošajai informācijai, notiks ģeotehniskā izpēte, kuras laikā notiks grunts sastāva analīze līdz pat 25 metru dziļumā. Projektētāji ir strādājuši ar līdzīgām situācijām iepriekš. Būvniecības gaitā vietās ar augstu gruntsūdeni, ūdens tiks izsūknēts. 

 

3. Rīgā ir vietas, kur pazemes ūdeņi satek, veidojot milzīgu pazemes ūdeņu sistēmu. Ulmaņa gatves projektētāji to neaprēķināja un tā rezultātā ielu visu laiku remontē, jo ūdens līmeņi mainās, tas ietekmē arī apkārtējo vidi. Kā šī problēma tiks risināta? 

Lai neiztraucētu dabas procesus, projektētāji vērtēs visu hidroloģisko un hidroģeoloģisko sistēmu kopumā minētajā teritorijā. Saskaņā ar to, tiks izveidoti atbilstoši risinājumi. 

Tālākā projekta attīstība

1. Ko no projektētājiem var sagaidīt pavasarī? 

2020. gada pirmajā ceturksni projektētāji būs sagatavojuši pirmos būvprojekta risinājuma variantus, kurus konkrēti būs iespējams izskatīt un par tiem diskutēt. 

Mēs lietojam sīktdatnes

Mēs lietojam sīkdatnes, lai uzlabotu jūsu pieredzi un sniegtu personalizētu saturu. Lietojot šo lapu, jūs piekrītat mūsu Sīkdatņu politikai.